Grācija

Vasaras darbnīcas Bērnu Mājā.

Visi bērni saņēmuši apliecības ar pateicības vārdiem par dalību Bērnu Mājas mācību gadā,
tāpēc atlikušo laiku līdz brīvlaikam, cik vien spējam, pavadam bezrūpīgi un laimīgi -
svinam vasaru un labo laiku!

Ja nu vienīgi kāds savas lietas entuziasts spontāni noorganizē kādu pasākumu...

Piemēram, piektdien tas bija Marts ar "mazo tekstiņu darbnīcu"...

...un Madara ar pujeņu zedlapiņu darbnīcu...

Pārgājiens pa Pārdaugavu.

Šodien aplis notika Smiļga muzeja dārzā, pūtām Annas Paulas flautu, rotaļājāmies Uzvaras parka laukumiņā, braucām tramvajā un pieturā lasījām Daigas grāmatu par pīlēnu Timu. Vienvārdsakot - šodien mēs bijām īsti vasarīgā ceļojumā!

Zaļā apļa stāsti

Aplis Zaļajā istabā.
Stefans izslej rociņu: "Man ir kaut kas svarīgs, ko teikt!"
Viņš sāk stāstījumu un bērni arī uzmanīgi klausās, taču vienlaikus zīmē katrs savu 'apļa zīmējumu'.
"Es biju pie jūras un zin' ko es redzēju? Es redzēju traktoru, kas brauc jūrā..."
Viņš iepletis acis uzlūko auditoriju un ar lielu piepūli, cenšoties runāt artikulēti turpina
"un tam traktoram bija piekabe un piekabē bija divas laivas. Es nezinu kā tas var būt!"
Stefans nav pieradis, ka visu acis stāsta stāstīšanas laikā nav vērstas uz viņu, tāpēc cenšas "paņemt publiku"
- žesti kļūst ar vien plašāki, vietām izteksmes paspilgtināšanai, viņš uzsit pa galdu.
"...un vienu laivu onkulis turēja uz galvas. Es nezinu kā tas var būt! Viņš bija tik stiprs!"
Jānis, nepaceļot skatienu no sava zīmējuma noskalda: "Es tev neticu."
Mārtiņš piebalso: "Es arī."
Stefans: "Bet tā bija!! Un vēl es pie jūras satiku vienradzi! Un mēs parunājāmies. Un zinko, es ar viņu jāju!
Un tad mēs ieraudzījām kafejnīcu un pasūtījām divas omletes."
Mārtiņš: "Nav vienradžu."
Jānis: "Nē. Vienradži ir, bet tā diez vai bija." beidzot pacēlis skatienu no iesāktā zīmējuma viņš  didaktiski norāda:
"Bet tā nu gan nevarēja būt, Stefan, ka cilvēks laivu var pacelt uz galvas."

Anetes noslēpums, zilā auduma virve un "aklās vistiņas".

Gaismas baudītāji.

Zaļais aplis.

Vakar zaļās istabas aplī attēlojām un citiem skaidrojām uzzīmēto par to, kā jūtam tieši tagad.
Piemēram, Gustava K. sajūtas izskatījās kā krustceles ar ceļazīmēm,
bet Petras pasaule līdzinājās senlaicīgai dārgumu kartei.
Eiženija mums parādīja pirmo darbu no izlaiduma ballei paredzētās ekspozīcijas.
Līdzīgi kā pagājušogad, viņa nolēmusi izstādīt visu Bērnu Mājas bērnu anketas tipa intervijas,
tikai šogad aptaujas jau būs izvērstākas un rakstītas ar rakstītajiem burtiem, pieturzīmēm un visu
kas piederas tādam, kurš nākamajā rudenī ies pirmajā klasē.
(Anketa aplūkojama priekšpēdējā bildē.)