ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris




 
Gatavojamies launagam. Visi sēž pie galda, svecītes jau iedegtas, Laura stāsta pasaku par bruņurupuci, kurš gribēja tikt uz godiem pie Dieva. Pēc pasakas tiek runāts par bruņurupučiem – to, kādi tie mēdz būt. Īpašu ievērību izpelnās jūras bruņurupuči – atainojam kādas tiem ķepas, kādas olas un bruņas. Pamēģinam kustināt rokas kā jūras bruņurupuči peldot. Pamazām esam jau iekarsuši un caur vairāku citu jūras zvēru atdarināšanu nonākuši līdz lielajām medūzām. No pulsējošo un vibrējošo medūzu vidus pēkšņi izslejas apņēmīga Ullas sejiņa.
-         Es ļoti labi stāstu par dzīvniekiem. Jo mani ļoti interesē dzīvnieki. Piemēram es zinu, ka ir tādas meža lauvas, kuras ir gandrīz izmirušas. Dažreiz viņas dzīvo arī kalnos, bet tas ir ļoti reti, jo tur nav koku aiz kuriem paslēpties. Pie kokiem meža lauvas rok bedres.
-         Vai viņas tur meklē ēdienu?
-         Jā. Un vēl viņas tur meklē dārgumus. Zini ko viņas dara ar dārgumiem?
-         Nē.
-         Viņas zem tiem paslēpj savas olas.

pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Mēs bijām visur, arī džungļos!


Ne kur tālu jau nedevāmies- tepat līdz LU botāniskajam dārzam, bet rododendri, palmas, pienenes, rozā kreimenes, vaļi kas dzīvo zem strūklakas, un visi citi daudzie augi kuriem nespējam vairs atcerēties vārdus... un tad arī paši uztaisījām visskaistāko koku, kas katru dienu ar vien vairāk sazied uzplaukst un sapumpuro. Un vel mēs ļoti pucējamies lielajai pavasara ballei. Vairāk bilžu no piedzīvojumiem pagājušo nedēļ šeit.


pirmdiena, 2012. gada 14. maijs

PA-VA-SA-RIS!


Tā nu mums iet varen labi!
Viskaut kas ir noticies, Lieldienas Jūrmalas brīvdavas muzejā, sīpli uz palodzes, pirmie diskobumbas saules zaķi ( saule iestpīd logā, kur karājas diskobumba pēcpusdienā), Ievas Jurjānes izstādes "Rotaļlietas stāsts" apmeklējums izstāžu zālē Arsenāls, visu beidzot arī pienenes pļaviņā pie bibliotēkas. Esam darījuši visādas nu jau neizstāmi daudz lietas devušies pētnieciskās pastaigās, veikuši pirmās saules peldes, pētījuši, gatavojuši atlidojušos putnus un visus citus lidoņus: lidmašīnas, helihopterus, lidojošās čūskas, odiņus, mušiņas un "dundur-resnos dundurus"...
Par to ko aizmirsām pastastīt  un kas nav šajā ierakstā var palūkot šeit.










pirmdiena, 2012. gada 2. janvāris

Grandiozais decembris

ilustrācijas noTabitas ziemsvētku grāmatas
Viss decembris mums bija ļoti pilns ar Ziemassvētkiem.
Kopā ar Ilgu iesākām pievilināt sniegu dziedot sniega dziesmas un piesniegojām pilnu Bērnu Māju ar ziemīgiem darbiņiem - un patiešām - todien  mazliet uzsniga arī ārā. Vienā citā dienā paspējām uzcelt pirmo un pagaidām vienīgo īsto sniega vīru, jo ārī tajā dienā nedaudz sniga.
Tad kad ārā pietrūka baltuma kaisījām un birdinājām sniegputeni no miltiem, taisot filmiņas kopā ar Lindu. Kad kļuvām pavisam izmisuši par to, ka svētkiem sagādāts viss, izņemot ziemīgumu, tad kopā ar Irēnu un Gunu šuvām "lāstekas". Lielie puiši bija tik meistarīgi, ka šuva ar šujmašīnu paši.
   Mēs cītīgi cepām piparkūkas (pat vitrāžpiparkūkas ar karameļu acīm, kas izkūst cepot - tādu priecīgu recepti mums izstāstīja Petras mamma) un reiz ar apbrūnējušo piparkūku dūmiem iedarbinājām ugunsdzēsēju trauksmes zvanus.
   Vēl divas adventes svētdienas pēc kārtas Bērnu Mājā notika labadrības tirdziņš. Tas bij varens pasākums viesiem - gan bērniem, gan vecākiem un visiem citiem Bērnu Mājas draugiem!
Tur varēja izsolē nopirkt visādas neiedomājamas un iekārojamas lietas: labas grāmatas, porcelāna vāzes, rozā ponijus, anatomijas spēles, smalkas dāmu kurpes, trakoti karnevālīgas drānas, hibrīdpulksteņus un jaukas bērnu filmas un vēl varēja padraudzēties.
    Pēc tam kādā darbadienā Dārtas tētis atnesa brīnišķīgu eglīti, kuru mēs ļoti daudz un pārdomāti balti rotājām. Bērni mācījās un paši izdomāja dzejoļus, ko skaitīt ziemassvētku vecītim.

    Ziemsvētku balle bij brīnišķīga. Visi priecājās par satikšanos. Viesi bija ļoti daudz, bet ne par daudz - palika pāri arī mazliet vietas ziemassvētku vecītim un dāvanu maisam. Tie bērni, kas baidījās no vecīša bija ļoti drosmīgi un tie bērni, kas nebaidījās bija ļoti artistiski.
   Bērnu vecāki ļoti daudz palīdzēja, lai ziemassvētku balle izdotos brīnišķīgi jauka. Tik labi palīgi Bērnu Mājā sen nebija bijuši un tā nu balles grandiozā bruvība šogad savērpās ļoti viegli arī bez sniega.
   Joprojām tas ir tikai mazliet no tā visa daudzā, priecīgā, trakulīgā, draudzīgā un jaukā ko šomēnes Bērnu Mājā piedzīvojām.
Tad nu visiem visiem vēlam vēl priecīgtrakulīgdraudzīgāku Jauno gadu!

Ziņotāji no Bērnu Mājas: Laura, Mārtiņš un Irēna

Balti rotātā


Pusdienas
Lielais Toms tapina dāvanu mazajam Tomam Tomos

Lāsteku šūšana
Tirdziņš un izsole iet vaļā

Kurš sola skaļāk?