Gatavojamies
launagam. Visi sēž pie galda, svecītes jau iedegtas, Laura stāsta pasaku par bruņurupuci,
kurš gribēja tikt uz godiem pie Dieva. Pēc pasakas tiek runāts par bruņurupučiem
– to, kādi tie mēdz būt. Īpašu ievērību izpelnās jūras bruņurupuči – atainojam kādas
tiem ķepas, kādas olas un bruņas. Pamēģinam kustināt rokas kā jūras bruņurupuči
peldot. Pamazām esam jau iekarsuši un caur vairāku citu jūras zvēru atdarināšanu
nonākuši līdz lielajām medūzām. No pulsējošo un vibrējošo medūzu vidus pēkšņi
izslejas apņēmīga Ullas sejiņa.
-
Es ļoti
labi stāstu par dzīvniekiem. Jo mani ļoti interesē dzīvnieki. Piemēram es zinu,
ka ir tādas meža lauvas, kuras ir gandrīz izmirušas. Dažreiz viņas dzīvo arī
kalnos, bet tas ir ļoti reti, jo tur nav koku aiz kuriem paslēpties. Pie kokiem
meža lauvas rok bedres.
-
Vai
viņas tur meklē ēdienu?
-
Jā.
Un vēl viņas tur meklē dārgumus. Zini ko viņas dara ar dārgumiem?
-
Nē.
-
Viņas
zem tiem paslēpj savas olas.
brīnišķīgi. vairāk tādu skaistu stāstu Jums!
AtbildētDzēst